2023 - 2024 jauktā secībā

----------------------------------------------------------------

Spiediens veras cauri

Un pilsēta sākusi ar mani runāt

Kāds paslepus raugās pār plecam

Tomēr kautrējas uzrunāt

Varbūt tās ir šaubas

Vai daļa no pieaugšanas

Paša radītās balsis

Tagad izgājušas ielās

Gaisma kļūst karstāka

Nakts tumsa veldzējoša

Bailes kļūst mazākas

Kad vientulības remdējos

Visums nekad nav viens

Zvaigznes un tām pieguļošas pasaules

Piena ceļa reibumā

Apmaldījušās trauksmainas komētas

----------------------------------------------------------------------------------

Mazs zēns grebj krēslu

Kā to būtu darījis tēvs

Šķību greizu nepareizu

Kā augušu no zemes

Viņam nav ne jausmas

Kurā pusē sēdēs

Cik ilgi turēs kājas

Vai izdosies atpūsties

Viņš tikai ēvelē un slīpē

Kā jūtas pareizāk

Rodot cilvēcisku mieru

Robotiskās darbībās

—---------------------------------------------------------------

Man kaut kā sanāca

Pazaudēt dzejoli

Uzrakstītu

Kad tas acu priekšā

Burts pie burta

Vārdu pie vārda

Ar baltu uz melna

Kā tad

Kad lidoju

Es tiecos uz āru

Nevis augšu

Tik tālu

It kā ārpus zemes

Iekšā jaunā melnumā

Garām saulei

Tuvāk citām

Mums redzamām zvaigznēm

Starp pazaudētiem pavadoņiem

Un meteorītiem

Kas meklē, kur ietriekties

Kur pazust

Kā tādas antimatērijas

Pilnībā izšķīst

Aiz sevis atstājot

Tikai enerģijas lādiņu

Bet kad laižos

Tad atpakaļ pie vienas

Savas gravitācijas

Ar jaudu

Tādu ātrumu

Ka cauri

Un atpakaļ visās sfērās

Kā kurmis

Cauri tām

Kā urbis

Cauri zemei

Līdz pat pašam centram

Tur nav tik karsti

Kā visi saka

Tur kaut kas nav tā

Kā grāmatās raksta

Tur ir auksti

Un tukši un tumši

Kā apaļā kambarī

Un spiedoši

It kā gravitācija

Manī iekšā

Nevis pievelk

Bet no visām pusēm

Virsū guļ

Tāpēc biežāk

Atpakaļ kad traucos

Es pieņemos ātrumā

Jo masā jau neprotu

Tad pietiek, lai iztriektos

No Rīgas līdz Ķīnai

Tikai izskriet cauri

Nepaliekot centrā

Bet citreiz tur iestrēgt

Ir viss, ko vēlos

Daži tur paliek ilgāk

Ir tādi, kas dzīvo

Bet tumsa tik melna

Ka viens otru neredz

Pats sevi neredz

Tikai dzird

Kā nokrīt adata

Kā runā balsis

Pazūd vecas

Parādās jaunas

Bet dažas nekad

Tās vienmēr tur bijušas

Un paliks līdz galam

—---------------------------------------

Es laikam

Izbēgu no laika

Un tagad laikam

Apmulsu

Cik pareizs laiks?

Dod man lūdzu 

Glāzi laika

Dod man līdzi vēl vienu

Ļauj man palikt tur kur laikam

Vairāk nekā nevajag

—---------------------------------------------------

Viss vēl traucas

Tālākā straumē

Visums nejūt jausmas

Dziļākā spirālē

Visa daba bungo blakus

Visumam tā jāpieņem

Katrai domai sajūta

Katram sapnim dāvana

Viss savilksies kopā

Izšķīdīs visums

Skriesim līdz vējiem

Radīt jaunas atmiņas

—----------------------------------------------------

Gada īsākajā naktī

Debesis piepilda mēness

Tikpat pārliecinošu met ēnu

Pāri salai lēcoša saule

No simts mēs esam divi

Diemžēl skolā nemāca

Rūpes

Pieņēmumus gan stāsta

Es turpinu kustēties

Dzīvība pieprasa

Visur ciemoties īstermiņā

Piederēt tikai mirklim

Varbūt man tapt par to kraukli

Staba galiņā

Viņa meklē izeju

Labāk pavadīšu

Kāpēc tu esi ar mani

Nevis tur augšā

Jo nācu apbrīnot citus

Nevis pats sevi

Viņa veda atpakaļ

Kur večuks runā stulbības

Es klausos un mulstu

Aprobežotības priekšā

Vispirms es biju dievs

Tad es kļuvu gejs

Mēs kopā došoties projām

Bet aizgāju es

Viņam nepatika

Manas taisnības

Man nepatika

Viņa nepatiesības

Viņam nepatika

Mana vēlme saprast

Man riebjas

Sēklī stāvoši jūrnieki

Ja mani sūta prom

Tad turp arī dodos

Varu tikai būt

Tur kur mani lolos

Pirms doties gulēt

Es spēlēju paslēpes

Tur mani sagaida

Skaistākās atraitnes

Tagadne atraida

Nogurums kļūst manām

Netiek dotas atlaides

Lai cik tas šķistu savādi

Tur es satiku

Skaistāko no dvēselēm

Diemžēl mēs abi

Jau bijām visu zaudējuši

Viņa veldzēja mani

Es atdevu visu

Viņa devās tālāk

Es paliku

—-------------------------------------------

Viņa atrod mani tumsā

Un kad es to vismazāk gaidu

Starp sieviešu ķermeņiem

Un dvēselisku dziesmu rindiņām

Viņa mūžīgi lūko man nopakaļ

Cauri sašutuma pilnām kaķa acīm

Kad pildu kārtējo glāzi

Un atceļu visus dienas plānus

Viņa atrod mani pat daļēji svaigā gaisā

Plaukstošu pumpuru ziedu smaržā

Krāsu mainošu lapu stiegrās

Svaigi krītoša sniega veldzē

Viņa atrd mani parkā

Kur septembra zvaigznītē zviln

Miesās izstiepies puskails vīrietis

Tikmēr ratiņos bezbēdīga spindzele auklē lelli

Viņa slēpjas tukšas kino zāles

Griestos grebtos vēsturiskos tēlos

Cilvēkos neviļus izspurgtos smieklos

Nekaunīgi izspļautās frāzēs

Viņa atrod mani

Varbūt 

Viņa ir ar mani

Varbūt es esmu viņa

Pats sava mēnesnīca

—-----------------------------------------------------------

Viens izdīdzis atzars

Šķiet lielāks par koku

Vai tāpēc ir augsne

Lai par to pliki jokotu

Viens zieds starp zariem

Šķiet visa koka krāšņums

Vai tamdēļ ir saknes

Lai tās viegli izdzītu

Pirms doties pie miega

Jāatskārš sapratne

Citādāk nav miera

Bez atrastās atbildes

Cauri sistiem mūriem

Smejas spalgi asmeņi

Varbūt tāpēc tie zina

Kā izbēgt zobratiņa

Kā vērts gulties miegā

Kad dzīvi pilda sapņi

Kam meklēt mieru

Kad to īsteno miegs

Kauliem kļūstot smagākiem

Tie atbrīvojas no ķermeņa

Un visiem logiem izsprāgstot

Vairs nav kā slēpjama

—--------------------------------------------------

Viegli mainīt ūdeni

Teju vienā skārienā

Saules stari urbjas cauri

Jūra vēršas tuksnesī

Aukstumam apņemot lietus lāses

Pārtop vizuļojošos kristālos

Kai vidū ūdens paliek pats

Pieņemt visas formas

Sakarst un izgaršot mākoņus

Apgulties uz zaļojošām lapām

Patīkams vai ne tik

Pārtapis akmenī vai izlijis pa grīdu

Ūdens bez sevis ir neiespējams

Gluži kā mājas bez sienām

Putekļainas grīdas

Konstantām izmaiņām

—---------------------------------------------------

Gribu siltu vasaras vakaru

Pret palodzēm sitas lietus lāses

Istabā virmo svaiga gaisa dvaša

Ikreiz kad dodos gulēt

Gribu ārā straumējošam lietum

Uzgriezt lielāku troksni

Lai ūdens lāses plikšķināšanās

Ieskandinātu istabu

—---------------------------------------------------

Beigu beigās

Viss, ko var nopirkt

Ir laiks

Laiks, kuru pavadīt

Kuru nosist un aizmirst

Priecāties līdz atkal

Jāpērk laiks atpakaļ

Var šķist smieklīgi

Pirkt veselību

Kad to tikai jāsargā

Bet laiku pat nevajag sargāt

Tas tikai ir un tā vienkārši

Rit bez apstājas

Tas jau ir dots un būs

Nekad nevar būt zināms

Cik ilgi līdz atskārtīsi

Tā beigas ir klāt

Un vai tā nav īstā muļķība

Pirkt laiku

To sist un vēl maksāt

Kā tādā slimā cirkā

Iet, maksāt un pats ar pātagu

Un pats arī klauns

Tikai smieties diez vai

Izdosies pašam

Nepietiks prieka

Nepietiks naudas

Nepietiks laika

—-------------------------------------------

Viņi saka

Laika nav

Laika trūkst

Laika nekad nevar būt

Gana

Viņi melo

Netici

Neļaujies

Laiku negana

To tikai dara

Ikreiz, kad pieķer sevi

Steidzamies

Apstājies

Paelpo un apskaties

Pat un jo īpaši, ja tās ir dzemdības

Ikreiz, kad kāds tev saka

Pasteidzies

Steigšus griez ap papēdi

Paelpo un apdomā

Pat un jo īpaši, ja tās ir dzemdības

—------------------------------

Es laikam

Izbēgu no laika

Un tagad laikam

Apmulsu

Cik ir pareizs laiks?

—-------------------------------

Tas kas stundu sit

Kurš tumsu gaismai pāri velk

Vai tici manai sirdij, tā pukst

Tur laime ir - tālāk vēl

Bet priekšā viss tik tukšs

Un durklis krūtūs dzeļ

Kur ir mana jaunība? 

Vai tā bija, ir, vai tikai būs?

Nu ko jūs tik skaudīgi

Vai jau aizmirsāt, kas apslāpēja mūs? 

Pilnā jaudā pārņem

Augstspriegojuma strāvojums

Līdz ar to prom dodas debesjums

Tas ir tikai godīgi

Iztiksim bez plānojuma

Patīkams pats veidojums

Padod vienu glāzīti

Parādīšu deju jums

Tā labāka kā stāstījums

Būs patiesākais vēstījums

Tagad viss ir pazudis

Jauna gaisma, atkal rīts

Ugunskurs ir nodzisis

Blakus upe, tapsim tīri

Laikam aizmirsuši

Kas liek visām rētām dzīt

Tur vakar bija zvaigznes, bet šodien nekā

Pacelsim glāzes, lai laistītos priekā

Līdz izsitīsim fāzes un liksimies pie miera

Kāpēc alkohols šeit tik lielā cieņā? 

To labāk pastāstīšu kādā citā darba dienā

Kas sāpes aizmirst liek

Kurš tumsai gaismu pāri velk

Vai tici manai sirdij, tā pukst

Tur ir laime - tālāk vēl

Bet priekšā viss tik tukšs

Un durklus krūtis griežas

Kur ir mana jaunība

Varbūt tā jau ir tepat, kur bijusi un būs

Nu ko tik skaudīgi

Vai jau aizmirsāt, kas apslāpēja mūs? 

—------------------------------------------------------

Vēl viena ziema

Apjukuši putni

Šoziem jau ceturtā

Ēd kanēļa maizi

Uz gājēju pārejas

Es tai pāri

Kopā ar pārējiem

Sarāvušies čokurā

Rupuči visi

—---------------------------------

gariņam

patīkami garkājainu dāmu

izsmeļoša garuma stāsti

par garām, kopā pavadītām pastaigām

garaiņīgi smeldzīgas tveices dienās

par gariem, kopā nomīcītiem rītiem

tumši garojošu sveču liesmās

garu skūpstu piepildīti apskāvieni

bez gariem pārtraukumiem

kā divu garu saplūšana vienā

tā laiks ir garš

bet ne garlaicīgs

tā patīk gari skatieni acīs

kā garīga saldējuma garša

—----------------------------------------------

Tukša laukuma priekšā

Es stāvu vārtos

Pats sev pretī

Tā jau man šķita

Pazīstama smarža

Zināma garša

Tās bailes

Tie aukstie sviedri

Tās mūžīgās atmiņas

Bērnība, jaunība

Nebijušas dzīves

Noraustītas sarunas

Es stāvu sev pretī

Bet man

Vairs neviena nav

Nav vairs neviena

Ko vainot

Kam piedot

Lūgt

Un sevi atdot

Es dejoju gaismā

Bez tās

Rokā gulošā glāzē

Roks

Vīns

Jau beidzās

Burts pie burta

Vārds pret vārdu

Vārdu pie vārda

Es nerakstu

To dara mani pirksti

Es skatos

Kā teksts

Tas vērpjas

Un vairs nav nevienam

Veltīts

Esmu viens

Tik svētīgi

Esmu pats sev dievs

Tik pretīgi

Augstprātīgi

Vienaldzīgi pret apkārtni

Sevi iesprostot

Atņemt pasaulei

Sevi atņemt

Sev

Saviem

Tikai es, es, es

Tikai viens

Un man riebjas

Bet es jau teicu

Viss notiks tā

Kā es teicu

Un tagad man žēl

Tam tā nebija

Jāizstiepjas

Bet kas to zina

Vai tad es būtu

Un tagad esmu

Un ir slikti

Bet nav arī tik labi

Lai čīkstētu

Man tā patīk

Un es beidzot drīkstu

Tā darīt

Kā pašam patīk

Noklīdis krancītis

Saņēmies pajumtes

Tagad sevi

Iedomājies

Par šķirni

Iztaisījies pastaigā

Doties

Pats sevi vedīs

Nevajag cilvēka

Pats sev barību nesīs

Un kuces nemeklēs

Atnāks pašas

Kad dižasiņu bērnu

Savajadzēsies

—----------------------------------------

Cilvēks mūžīgi paliek tas pats

Tikai atmiņas mainīgas

Pretim gulošā ēnā stāv tumšs kakts

Apstarodams garāmejošas radības

Un tas var būt viss

Vai nekas

Jautājums vienmēr paliek aktuāls

Kaut mēs vienmēr spētu nesaprast

Arī karaļi kalpo

Un pašu sirdīs mājo

Viszaļākās lapas stīga

Nedīgusi seko koka zaram

—------------------------------------------------------------------

Arhīvs